VELTĪJUMS

autors: kundziite [dzejoļi]

Šīs sāpes kuras tu man radīji,
Es mūžam aizmirst nespēšu.
Par mīlu kuru cerēju
Tik sapņos vien es domāšu.
Šīs ilgas,mirkļi pēc tevīm
Vien atmiņā man plīvos.
Bet spēks,ticība un cerība
Man tālāk dos spēkus dzīvot!
Nekas uz zemes nav mūžīgs
Arī mīlu kuru zaudēju.
Tāpēc neskumšu un asaras vairs neliešu,
Bet galvu augšā,taisnu skatu
Vien uz priekšu es iešu.
Mīla pati atnāks,kā nezināms spēks,
Kuram pretoties nespēšu,kā cilvēkbērns.
Tā būs kā tauriņš puķu laukā,
Kā apmaldījusies bite,ziedu traukā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Paracelzs	2009-01-24 08:57
Bites reizēm dzeļ ...:)
Plaanpraatinjsh	2009-01-24 09:25
klM, ej un tūlīt atvainojies meitenei! Lops!
Vejslota	2009-01-24 09:55
Ak, skumjš šis stāsts, bet tici sev, Vēl mīla nāks un uzplauks Tev! :))
kundziite	2009-01-24 11:03
Cik zinu,tad bites dzēliens ir veseligs.....
Siiriuss	2009-01-24 11:36
Tas ir skatoties ,kur un cik iedzeļ!:)))))))))
klusaisMiileetaajs	2009-01-24 11:52
Piedod, kundzīt! Nākošajā reizē priekšspēle būs garāka. Zvēru pie Plānprātiņa Žiguļa. :))
kundziite	2009-01-24 11:54
Nu tev tas noteikti nedraud,un ja pāri dzēlieni tev gadītos pēcpusē,tad tikai tev tas nāktu pa labu.
Siiriuss	2009-01-24 13:11
Arī tas man nedraud.;)
assortina	2009-01-24 17:30
Labāk lai bites nes medu, nekā dzeļ! :)
diletants	2009-01-24 18:35
Ak, skumjš šis stāsts, bet tici man, Es mīlas lietās zinu smeķi gan! :))
Naktsvijole_es	2009-01-24 20:13
sumjš,bet viss vēl būs..;)
tavssargs	2009-01-24 21:28
Stājies armijā!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!