Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es izplešu spārnus

Es izplešu spārnus,
Divus sniegbaltus spārnus,
Un paceļos debesīs,
Balti,kur mākoņi slīd...
Un, šūpojot kājas,
Tā sēžu uz viena no viņiem,
Es vēroju pamalē
Saullēktu-
Sākas tur rīts.

Es mākoņu māmiņai
Palīdzu noskalot ziedus,
Kam skropstās pēc nakts dusas
Sakrājies putekšņu miegs.
Pēc mirkļa jau mirgo
Uz ziedu lapiņām lāses,
Un dārdedze tiltu
Pār visu pasauli liec.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-01-19 07:14 
Vismaz kaut kāda nodarbošanās! Cik par to mēnesī tu saņem? :))
 Naktsvijole_es  2009-01-19 09:15 
Jauks,pavasaris tuvojas:))
 Vejslota  2009-01-19 10:20 
Lido!:)
 Plaanpraatinjsh  2009-01-19 13:19 
Paķer līdz arī gaili,divatā būs lustīgāka lidošana.
 assortina  2009-01-19 16:28 
Jauks! Tāds gaišs un saulains!
 hefny  2009-01-19 17:36 
Ir jauki uz mākoņa sēdot,vērot saullēktu!
 tavssargs  2009-01-19 18:20 
Aviācija ir laba lieta.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?