Nedaudz par sieru un izsalkušajiem runčiem

Sētā savākušies runči,
Izslējuši astes, ņaud,
Skaļi gaudo viņu punči,
Saimenieces mājās nav.

Kur gan palikusi Līze,
Visas bundžas tukšas stāv,
Aizvesta ar limuzīnu,
Vairs neviena mājās nav.

Debesīs peld puse siera,
Kaķu skatus saista tas,
Krājas mutē viņiem slienas,
Augšā kokos jārāpjas.

Tā tie kokos nosēž nakti.
Mēness tikai knapi vīd.
Velti sēdēts ir uz vakti,
Nav tas siers,kurš zemē krīt.

Kaķi katru nakti baros
Turpina ,kur augstāk līst.
Tie par vietu,tuvāk, karo,
Ja, nu, siers tur garām slīd.

Ir ne viens vien spalvu kušķis,
Siera kaujās pazaudēts,
Katru nakti jezga,troksnis,
Debess sieru neredzēt.