Pērnās lapas

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Pēkšņi iesitās loga rūtī pērnās lapas,
Un man izlikās – atskan istabā dzidri smiekli.
Saules zaķis smejot izskrēja sirdij cauri ,
Tomēr izrādās, tie ir tikai ziemas vēji.

Lietus asaras mazgā rūtis savās skumjās.
Nav neviena kas saprastu, kā man tevis pietrūkst.
Nav ne gala ne malas manām baltām ilgām,
Tukšums manī un tukšums pasaulē man visapkārt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-01-13 15:34
Kur tad atrodies,ja tukšums visapkārt. Nepārspīlē nu.Pat lellēm ir piepildīti rumpji.
ne_jau_taa	2009-01-13 16:32
Plānprātiņ, lellēm rumpji pilni ar skaidām, bet tev smadzenes:)
Vejslota	2009-01-13 16:45
Kā man patīk Tavi dzejoļi! :):)
Plaanpraatinjsh	2009-01-13 17:00
Mācies no galvas.
Vejslota	2009-01-13 17:02
Galva jau man it kā ir...:D
diletants	2009-01-13 17:43
Šodien labi darbi atsūtīti!
klusaisMiileetaajs	2009-01-13 18:18
Vai tikai tie caurskrejošie vēji nav tie paši, kas mazlācīša gribēšanu vājina, ko? :))
Naktsvijole_es	2009-01-13 19:12
gan jau tas saules za`kis atgrieziisies..:))patika!
hefny	2009-01-13 20:00
Saules zaķis cauri sirdij--man lika satrūktie,man šķita asa-sāpīga izjūta,sirds sāpes,kā infarkts.
alex1242	2009-01-13 21:00
Lielisks turpini, smeldzīgs un skaists!
ne_jau_taa	2009-01-14 01:04
hefny, saules zaķi tev atgādina infarktu?Traģiski....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!