Uz klints

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Uz stāvas klints stāv vientuļš stāvs.
Pret radzi šķeļas tumši viļņi.
Viņš sadzird balsi, kas to sauc
No tālienes, no zvaigžņu simtiem...
Pār dzelmi iezīmējas ceļš,
Kas saplūst līdz ar rieta vietu...
Un-spārni rodas, augšup ceļ...
Nes tālēs, kas nav jaustas, ietas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
adalaide	2009-01-07 17:48
Ikars-pašnāvnieks...
Plaanpraatinjsh	2009-01-07 18:57
Dzirdes halucinācijas?! Tas ir nopietni.Kaut nu viss beigtos laimīgi.
kwazimorda	2009-01-07 19:15
Patika stāvošā rindiņa,vispār patīk viss,kas stāv...:))
assortina	2009-01-07 21:09
Tas varētu būt šizofrēnijas paveids!!
Vejslota	2009-01-07 21:20
Baigie kaktu dakteri te salasījušies! :P :))))))
klusaisMiileetaajs	2009-01-07 21:55
Potences problēmas, manuprāt, ja jau spārni vien augšā ceļas. :)))
Kesija1990	2009-01-07 22:53
Cilvēki, tā ir dzeja, nav pati izcilākā, bet tomēr dzeja!!! Njā, katrs tajā var atrast sev tuvāko problēmu, kāds par stāvēšanu-nestāvēšanu cits par šizofrēniju, bet vēl kāds par potenci... :D
diletants	2009-01-08 12:00
Tā ir parādība bieža- Vientuļš stāvs uz Sietiņieža! Tas ir slavens bundzinieks, Kas latvju tautai laimi sniegs ! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!