Es kūstu

autors: Aijassmaids [dzejoļi]

Mums nedaudz sarkani-deguns un vaigi...
No debesīm dejojot pārslas krīt...
Ir tavās skavās tik silti un maigi...
Tu vari tā vienīgais sasildīt.

Ar elpu izkausē pārslas uz skropstām...
Tās, kūstot, kā asaras lejup slīd...
Kā slāpdams,tu tver tās ar savām lūpām...
Es jūtu, izkūstam sevi tām līdz.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-01-04 19:46
Baigie pohi šim laikam, ko? :))
assortina	2009-01-04 20:31
:) Ziemīga dzeja!!
Plaanpraatinjsh	2009-01-04 20:49
Domāju,ka gribi lai šis silda Tavu zili-sarkano degunu, bet nekā. Pārslas pašas izkusīs uz tā sarkaanā snīpja,ja būtu tas balts, tad gan nekā.
hefny	2009-01-04 22:17
nu jāa,-tiri vai arī sagribas ko tādu,bet nekā-visiem nedabūjas.
Vejslota	2009-01-04 23:17
Labi tā, kad snieg! Kārdinoši :))
ija9	2009-01-05 00:13
Ļoti patika!Kā es tā gribētu!
beatriche_	2009-01-05 00:25
:) jauki tā kust!
Vejslota	2009-01-05 08:48
Es kūstu, tu kūsti, viņš , viņa kūst... ;)
Naktsvijole_es	2009-01-05 10:38
Kūstoši...:))
sherilla	2009-01-05 23:01
ziemas ledainais maigums, kas liek cita azotē ielīst :)
lukkko	2009-01-06 13:34
svētlaime izjūtās:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!