Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Superraganiņa

Piepacēlu svārku malu,
Sameklēju slotu savu.
To pa dienu kaktā slēpu...
Tev-no citām neatšķirt.

Mana slota ļoti prasta,
Slēpti zaros burvju astri.
Vakaros, kad nonāk rokās,
Tā par zirga asti kļūst.

Laidīsim uz Melno silu!
Tevi līdzi paķert gribu!
Nedomā-es šāda, tāda!
Kāda es-ir tādu daudz.

Esmu SUPERRAGANIŅA,
Kas daudz niķu, stiķu zin,
Bet pirms krēslas, kad vēl diena,
Man nav burt un lidot ļauts.

Tagad zini, kas es esmu.
Jūti raganīgo dvesmu?
Nebaidies, jo dienas laikā
Būšu eņģelītis pats.

Pieņem, mīļais, mani tādu,
Pieņem to, ko tev es rādu.
Neesmu ne ļauna, slikta-
Lidojam, jo drīz būs nakts!
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-01-02 15:54 
Nezin ko nu burve par šito teiks? ))
 Vejslota  2009-01-02 16:36 
Ko tad...Tev tik kupli svārki, ka slota tur pat apakšā noslēpjama? Tad jau gan tur
arī KlusaisMiileetaajs var padzīvoties! :))))
 assortina  2009-01-02 20:53 
Jā, konkurence esot virzītājspēks! :)
 Burve77  2009-01-03 00:42 
>klM Es jau neesmu ragana:))
 kwazimorda  2009-01-03 01:06 
Patika pēdējais pants.
 exizeaar  2009-01-03 03:15 
... tāds jautri plūstošs, dejojošs, dzirkstošs dzejojums, tāds raganiņas krāsaini
draisko parfīmu pavedinājumvirpuļojumiņš :) ... smalki :)
 klusaisMiileetaajs  2009-01-03 09:12 
Ko es tajā bezdgaisa telpā darīšu? :))
 tavssargs  2009-01-03 11:11 
Aviācijai, jā!
 Plaanpraatinjsh  2009-01-04 15:34 
Gan jau tikai birsti tur atradi.
 Dzozefine_1986  2009-01-06 17:20 
Ar mīļu humora piesitienu!Jauks.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?