Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pļava

Es skūpstu asaras uz Tavām acīm,
Jo Tava sāpe arī manējā.
Ja varētu, pie rokas Tevi ņemtu
Un aizvestu uz bezrūpības pļavu.

Tā pļava ziedoša,
Kas meža ielokā paslēpta,
Un saules apspīdēta,
Tā būtu mūsu paslēptuve
Uz brīdi no pasaules bēdām.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2008-12-28 01:26 
pļavā ir skaisti...-sapņo par vasaru-
 klusaisMiileetaajs  2008-12-28 10:56 
Kāpēc tad neved uz to pļavu? Acis izlaizīt vari, bet šo nobēdzināt baidies, ko? :))
Vai ir citi traucējošie apstākļi? Izstāsti savā nākamajā dzejolī, ko? :))
 Plaanpraatinjsh  2008-12-28 11:19 
Bučo visu ko ,bet kāda jēga bučot asaras.
 mistik  2008-12-28 18:48 
Ilūzija!!
 vanadziene  2008-12-28 19:41 
Mīlestība mēdz būt jūsmīga un kur tad lai patoss parādās, ja ne dzejā?:)
 Vejslota  2008-12-29 02:20 
Man gan neviens vīrietis nav patrāpījies tāds- asarojošs... Tad Tev atliek tik
novērtēt un mežlokā prom!...;))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?