Vārdi.

autors: Trollliite [dzejoļi]

Man izkrita krūze no rokām
Ar sūru dziru,
Tā sabojāja svaigi nokrāsoto grīdu..

Es pateicu Tev asu vārdu,
Vēršot prieku Tavu
Skumjās pārdomās par prieku izgaisušu.

Kaut būtu spēks tos sliktos vārdus
Aizslēgtus aiz lūpām turēt ciet,
Tā negribas Tev maitāt dzīvi,
Par prieku nemaz nerunājot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2008-12-28 01:29
jā, spēku vajag gan...un padomāt, pirms kaut ko sliktu otram saki, bet ne jau vienmēr ir tik traki:)
Edgaram_po	2008-12-28 09:46
Švaks. Vajaga tomēr piestrādāt, lai pēc dzejoļa izskatās, nevis dzejot, vienlaicīgi spiežot "nosūtīt".
klusaisMiileetaajs	2008-12-28 10:58
Kā tad sālsūdens var grīdu sabojāt? Nekrāsoji taču ar ūdenskrāsām, ko? :)))
Plaanpraatinjsh	2008-12-28 11:20
Izkrita tikko dzītā kandža,tad gan žēl.
vanadziene	2008-12-28 15:57
Diemžēl, cilvēki bieži strīdās tieši par sadzīves sīkumiem. Tā jau ir tā "darvas karote..." Aktuāls dzejolis-izteiktu vārdu neatsaukt...:)
mistik	2008-12-28 18:14
Nevajag krūzē liet alkaholiskus dzērienus, jo ,tiešām, ar sālsūdeni grīdu nesabojāsi!!
hefny	2008-12-28 19:57
Po-tik iznicinoši-tā jau neraža-kruuze beigta,dzira aaraa,sirds pilna jau tāa. Un te-tik šerpi. Maigāk -ar iejūtu--tak var.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!