Skaņa

Vientuļš klusums
Bruļi uz ielas pārklāj svaigs lietus.
Vel vakar tavi soļi
Šeit skanēja klusi.

Kā gan es varēju zināt,
Ka lietus nesīs ko tādu.
Tik skumju.
Tavu nāvi.

Tagad tavi soļi
Pa bruļi skan vel klusāk nekā vakar.
Un lietus nosedz katru skaņu.
Jau atkla līst - zīme par vakardienu.

Un es jautāju bruģim,
Jautāju lietum
Kāpēc viņiem bija jāpaņem tevi sev līdz.
Bet tie klusē un smīn.

Kā gan es varēju zināt,
Ka lietus nesīs ko tādu.
Tik skumju.
Tavu nāvi.

Agrāk mīlētais lietus.
Tas tagad tiks ienīst.
Jo tas paņēmis visu
Pat tavas atlikušās skaņas ielā,
Šajā naktī.