Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

* * *

Tikai viens pieskāriens
Un pasaule sabrūk Tev pie kājām.
Tikai viens smaids
Un saules stari veras tikai tavā sejā.
Tu esi dzimis zem laimīgas zvaigznes
Un, protams, lepojies ar to.
Un viņa Tev nāk pretī
Tik maiga un mierīga...
Tavas acis samulst,
Tavas rokas apjūk.
Milzīgs cunami uzmet Tev virsū
Baltu, putojošu ūdeni.
Vilni, kas atnes sev līdzi
Jaunu un labāku dzīvi,
Bet vai Tu mācēsi to dzīvot?


Tikai viens viņas pieskāriens
Un Tu sabrūc viņai pie kājām.
Tikai viens viņas smaids
Un Tu padodies viņas maigumam.
Viedokļi par dzejoli
 pasmejies  2008-12-19 17:28 
Sarežģīts, mazliet paskaudro, pie kā kājām jāsabrūk? Cunami?
 tavssargs  2008-12-19 17:56 
Tā laikam būs burve, kura nāca tev pretī ar seržantu Vilni zem rokas.
 Edgaram_po  2008-12-19 17:57 
Man bija priekšstats, ka cunami sev līdzi atnes nāvi, ne dzīvi. Ej nu sazini...
 Vejslota  2008-12-19 18:13 
Kā mācēs, tā dzīvos... Kaut dzejolis vairāk atgādina prozu (man tik varbūt tā)... :)
 Burve77  2008-12-20 03:43 
es nezinu, kāpēc, bet man asaras sanāca acīs, lasot šo dzejoli.tik ļoti
aizkustināja...paldies Tev!
 Bils  2008-12-20 12:27 
burvestības...
 klusaisMiileetaajs  2008-12-20 13:20 
Nav ko staigāt ziemā pa molu! :))
 Bils  2008-12-20 18:58 
kāds nav redzējis Plānprātiņu?
 mistik  2008-12-20 20:21 
Ja volna - novaja volna!!! Nez kāpēc atgādināja šo krievu hitu! :)
 meiteens8  2008-12-21 18:17 
skaisti. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?