Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par mums

Par zvaigznēm,
Par sniegu,
Par mīlu.
Es rakstu pēdējās rindas par mums.
Par to, ko piedzīvojām.
Par to visu,
Kas mums bija dārgs.
Par to, kas mums varēja būt.
Un koris uz skatuves dzied:
"Varēja būt!"
Par zvaigznēm,
Par sniegu,
Par mīlestību,
Par mums es rakstu pēdējas rindas.
Es aizliedzu rokai tālāk slidēt.
Paliksim abi balti - neaizsniedzami.
Mans dārgais, šīs ir pēdējās rindas par mums.
Es nolieku rokas uz ceļiem
Un aizliedzu tām rakstīt.
Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2008-12-07 21:24 
Raportu atļauj uzrakstīt, ja?
 Plaanpraatinjsh  2008-12-07 22:33 
Pārāk garš tas vēstījums un atkārtojumi pilnīgi nevietā.
 klusaisMiileetaajs  2008-12-07 22:37 
Tev pašam, PLP, vēl jāmācās dzejoļi rakstīt! Kad pēdējo reizi kaut ko te iesūtīji?
:))
 Plaanpraatinjsh  2008-12-07 22:57 
klM, komentē dzejoli! Tāds kā... Tu jau zini kā es Tevi saucu.:))
 mistik  2008-12-07 23:37 
Skaists dzejs! Varēja būt, bet nebij!!
 Burve77  2008-12-08 01:33 
Dažreiz liktenis iejaucas...un tad šīs var arī nebūt pēdējās rindas par jums, viss
var izmainīties vienā mirklī...tas tā, bet par dzejoli..tajā jūt sāpes, kuras Tu
centies apvaldīt. Un dzejolis ir patiess! Bet! Pēdējās divas rindas, nē, nedari vis
tā ar tām rokām - raksti gan!
 FAETONS  2008-12-08 10:37 
Zināmā mērā kaut kas no mīlas lirikas ir.
 iluzija29  2008-12-08 12:02 
Patika.Atklāts.skaudrs,īsts.,.Bet raksti gan,tu to vari.
 Edgaram_po  2008-12-08 17:31 
Piedodiet, man grūti izlasīt dzejoli, kurā nav pat nojausmas par kādu atskaņu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?