tapešruļļa monologs (veltījums sievietēm,kuras cieš...)

Es jūtos tā,ka varētu
par tapešrulli kļūt
un istabā uz sienas
tā uzlīmētai būt.

Svītriņām vai puķītēm?
Laikam jau vienalga...
..tik ļoti gribas līmēties,
ka tāda mana alga.

Tad nebūs manim ēst un dzert,
bet tik no skatiem kaifu ķert.
Es nesaprotu vienu -
kā vari mīlēt sienu?

Ar baudu otas veldzi jūtu
un sapņoju,ka drīz es būtu
tā,ko vienu mirkli glaudi,
ne iegūsti,ne arī baudi...

Tik ļoti pieskārienus alkstu
un Tavas uzmanības salkstu...
...man morāle šai brīdī zūd -
vai tā var notikt.tā var būt?

Ja apniks manim dīkstāvē
tā vadīt augas dienas,
tad būšu es tā dumpīgā
un mukšu prom no sienas...

To,protams neaizmirsīšu,
ka miskastē būs vieta,
bet tas jau atkal cits ir stāsts
un arī cita lieta...