![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
Atļauj man ūdenskritumam būt!
 
Atļauj ūdenskritumam būt, 
kas gāžas un sašķīst pie kājām! Apsolu nepostīt dakstiņus ne citām,ne savējām mājām... Apsolu uzvesties rāmi un mierīgi,cik vien varu, piedod,ja reizēm nezinu ko samulsumā daru... Nekad es nebūšu ūdens no krāna, vai lāse,kas nokrīt uz vaiga. Esmu straume,kas neapmāna, ir kaislīga,mazlietiņ baiga... Kā gribas man sajūsmā plosīties un aizraut sev līdzi ikvienu, it visā ar kādu dalīties, nežēlot nakti un dienu... Kā gribas man mīļumā pieglausties un ticēt,ka patiess ir viss, kas atnācis,palicis,pagājis un varbūt ir noticis... Ak,Dievs,atļauj man noticēt un izravēt šaubas un māņus, liec patiesai būt un nesasteigt, un neaiztecēt sāņus... Atļauj man ūdenskritumam būt, kas strauji un laimīgi plūst, kur mīlestību un sirsnību jūt, kur ledus ne sasalst,bet kūst... Atļauj man ūdenskritumam būt... 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||