Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Poēma depresijai!

Tavs ķermenis dejā
manu prieku svaida
Tavi vārdi
manī klusi vaid
es visu mūžu
tādus vārdus gaidu
uz manām lūpām
atkal iezib smaids

Tavi superbrunči
dejā sapinušies svaidās
un simtiem siržu
pēc tiem klusi sten
es atkal esmu mūžīgajās gaidās
tas manu smaidu
depresijā dzen

kad Tavu sirdi
visu citu simtu dejās
gurstot salauzt spēs mans smaids
no visiem simtiem
raudzīsies tik manā sejā
Tad -
laipni lūgta manā depresijā!
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2008-12-05 15:24 
Vai tad polku lecat,vai. Ir arī tāda draiska dziesmiņa par lēkašanu.Lēkājot jau
nevajag vilkt tik garus brunčus,ka jāsapinas,var kaut ar pliku dibenu to darīt -
depresija pazudīs.
 Edgaram_po  2008-12-05 15:25 
Ja jau "svaidās" bija 1. un 2. pantiņā, tātad vajadzēja arī trešajā, arīdzan
vaidēšana un stenēšana iztrūkst.:)
 Naktsvijole_es  2008-12-05 15:44 
Domāju, drīzāk TU dosies dejot...deja,tā ir sava veida mistika,pie tam burvīga,tur
vārdu nemaz nevajag...:))
 tavssargs  2008-12-05 18:31 
Vai esi kādreiz dejojis kazačoku?
 Plaanpraatinjsh  2008-12-05 21:57 
TS,visi jau nedejo plaukstiņpolku kā Tu.:))))
 mistik  2008-12-05 21:58 
Man patika! Labi tvertas sajūtas!! Izdevies!!
 Vejslota  2008-12-05 22:58 
Varbūt nevajag gaidīt, bet savā dzīvē ko mainīt!? Un kādēļ par varu smaidi, tīšām
depresiju gaidi?
 ija9  2008-12-05 23:07 
Nenāks gan,neviena nenāks,
ja Tu depresijā sauksi...
 iluzija29  2008-12-06 00:57 
Pašas reizēm depresijā,bet patika noskaņa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?