Kad kādam bij ... un vairāk...-2daļa.

...Sūkstījies draugiem ka mīļotās gandrīz visas,
Tikai caur krūmiem rokas vien sniegušas.
Tai brīdī gatavs bijis uz visu -
Solījis viņām gan krogu,gan cisu.

Reiz,pat vēlējies aizbraukt uz Valku-
Saskaldīt daiļajām būtnēm malku.
Bet meičas no Saldus un tās,kas no Talsiem,
Ar cerībām gaidījušas līdz varēs uzgriezt valsi.

Nu un tās tur,no Maltas un Slokas
Arī bij jāpaspēj paķert pie rokas.
Vispār.. dzīvē par daudz bijis "medus"
Tāpēc ar` aizlaidies no visām uz Sedu.

Kad atgriezies uzskrējis brāļukam vienam,
Kurš savukārt pēc Latvijas desām un šņabja tiecies.
Pēc kārtējām glāzītēm izrautām - desmit,
Galvas uz meiču pusi atkal liekušās.

Ak,jā!Atceros,žūžoja bites un tveicīgs bij gaiss
Viena jaunkundze kāja ar "vāveru" maisu.
Atmeties augšpēdus gulēju zālē
Ar dusmām vēroju,kā tā pamazām izbālē.

Atkal aiz kreņķiem uz krogu gāju
Tur saskrējos ar Pičuku no lauku mājām.
Redzēju kā Pičuks ar Blohu viens otram pa muti..
It kā,vēl tagad sēžot par to tur,kur smirdot tāpat kā kūtī.

Šausmīgie sapņi bez sava gala
Nelika mieru pat uz mūrīša malas.
Visādi Hariji un visādi Sašas
Nāca pie manis ar savām tukšajām tašām.

Tāpēc mēs visi ar skubu uz mežu
Lai pildītu tašas un arī ķešas.
Te atkal viens dīvainis-vecis klāt
Viņš sāk mani tā jocīgi uzrunāt:

-"Mīlē Tu klusi,vai klusāk vēl vari,
Un,vai tas ir viss ko Tu proti darīt?"
Bildu klusu lai tikai dzirdētu viņš-
Šis jocīgais nez no kurienes.. večukiņš.

-"Kādreiz darīju daudz,lūk,tādas tās lietas!
Vai es vainīgs ka nav dzimusi vēl tāda,
Kas mani reiz par visām reizītēm,
Pieliktu "pie vietas".