Kad kādam bij ... un vairāk...-1daļa.

Kad kādam bij kādi vienpadsmit gadi
Tad runāja viņš ar draugiem un radiem.
Tie viņam mācīja atmiņām raisoties
Mācīja kārtīgi kā ar gudrībām kaisīties.

Vislabākais draugs viņam Oskars bijis
Mīlējis zvejot kad lietus lijis.
Putni-albatrosi aiz dusmām par to
Saķēra knābjos un noknāba šo.

Draudzene kāda vai pat mīļotā bija
Tai bijusi saulīte sava un zvīļa.
Pats gan nav vēlējies vest šo uz pili
Tāpēc tā dzivojusi mežos vai silos.

Pārkarsis no zaudētā,kas bij tai laikā
Stāstīja draugiem,toreiz peldējies maikā.
Draugu meklējis esot un mīļo
Bet tikai saulīte vien spīdējusi zvīļa.

Pienācis vecgada vakars kāds
Saticis mežsargu,kas savādi krācis.
Ņēmis bisi arī eglīti cirtis
Un gājis ar mežsargu abi kopā uz pirti.

Kaut pašam asaras kā no spaiņiem riesušās
Pirtī mežsarga miesu graizījis.
Ņēmis ar āmuru un vēl ar vāli
Un tad graizītām šķēlītēm kaisījis sāli.

Čuguna katlam meklējis vāku
Un cepeškrāsnī sutināt šo gaļu sācis.
Uz rīta pusi kad vēris vaļā
Ieraudzījis vien tukšumu,no mežsarga gaļas.

Nospriedis toreiz-dzerts bij` par daudz
Iesēdies opelī un uz mežu aizbraucis.
Atklājās opelits kaimiņa bijis
Rēta zem acs vējoprojām dzīstot.