Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

2 minūšu....

Sasmērē savas rokas ar atbildību...
Aizej līdz padebešiem tāliem...
Nometies ceļos un lūdz-
Man piedošanu...

Aizver acis, lai redzētu
Cik tāls ceļš vēl mums prekša...
Jautāsi - kādēļ?
Tavs aklums mani nebiedē...

sapnis virs izmisuma straumes mocas...
Kā bezspēcīga ēna
gaisms klēpī smok nost
Aiz slāpēm pēc divejādām dzīvēm...

Pēc Vienas - atdoties Tev
un smieties līdzi dusmām...
Tevis tur nav...
Es jūtu tikai aizmiglotu tēlu...

Pēc Otras - lai aizklidētu domas...
pār kaujas lauku mūžīgo...
Starp Tevi
Un mani.....

Mūžīgs sals sasildīs sirdis...
tavā azotē dusēs viss...
Tu neproti izvēlēties....
Viss pazūd...

laik mtomēr es biju tā,
Kas Tev visu atņēnma...
laikm tomēr es esmu pie vainas....
Tu nē...

Kādēļ dzīvot, ja var
Vērot...
Kādēļ ciest, ja var
izvēlēties...
Nevar.....



Viedokļi par dzejoli
 izdosies  2004-07-13 10:04 
briesmīgi steidzies raxtot?arī es lasot,šķiet,steidzos.doma skaista,tomēr griežas
acīs sapnis,kurš mocas u.tml.....
 soul_of_death  2004-07-13 12:20 
izdosies...patiesiibaa - sheit naw ielikc pilns mans wirsraxts, tapeec rodas taac
priekshtac, ka esmu steigusies....bet nee, taa nebija...Tu teici, ka griezhas aciis
dazhi motiivi no dzejolja, bet taa tas arii bija domaac...Ne wienmeer wiss ir
perfekts un ideaals...shajaa gadiijumaa arii manas izliktaas emocijas....Tajaas wiss
griezaas un rinjkjoja...warbuut taadeelj tas tew bija gruuti lasaams...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?