Spoguļa atspulgs......(par Tevi...)

Bij` diena, kad likās-
Labāk vairs nevar būt...
Sāpēm Mīlestības vārdi acīs reibinoši sitās,
Bailēm patiesības vārdos klausīties iepatikās...
Likās brīnišķīgs itin viss,
Kad mūsu sirdis slepus tikās....

Tai dienā Tu spēlējies ar manām acīm...
Pārtvēri tās savā Mīlestības placī...
Likās - akmeņi virs zemes dzīlēm lido...
Likās, ka viss mirušais sirdī tomēr dzīvo...

*****

Tagad izmisīgi cenšos sameklēt pazaudēto...
Saredzēt Tevī visu - pat vēl neredzēto....
Jā...Tu mani tiešām biedē....
Caur atmiņu dārziem
Un tūkstoš liekulīgiem vārdiem aizrautīgi kliedē...

Esi pazudis līdz ar Mīlestību...kā bez ēnas...
Kā aizmaldījies aiz draudīgas nakts, vēlas...
Esi kā pazudis savā klusajā čukstu pasaulē.....
Vari lūgties un raudāt,
Taču nodevība mūsu kļūdas nesaudzē...

Vien trausliem vārdiem un melodijām,
Mūsu Mīlestību dziesmā mēs vijām...
Tagad - ar nodurtu galvu tā raugās
Mūsu izrobotajās Mīlestības spraugās.....