Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
teātrim...aktierim...mīlestībai...
Kaut vakars vēls un sniegputeņi virmo
un Lielās ielas spuldzes blāvi vīd, iet aktieris un satiek mīlu pirmo, tiem ceļa galā silta uguns spīd. Tai puskažociņš lēts un cauri cimdiem var jaust,kā aukstās rokas viegi trīs, "Nāc šeit",teic aktieris un, soļiem rimtiem, ved mīlu tur,kur viņus sasildīs. Ar treju zvanu brīnumaino skaņu tiem veras pasaule,kur iekļūt nebūs ļauts tiem cilvēciņiem,kas pa dzīvi pinas un kā bez elpas tikai tālāk trauc. Tiem nebūs lemts uz Vecpilsētas stūra ar košām papīrpuķēm tirgoties, tie nejutīs,kā līdz pat ceļiem jūra uz skatuves var brīvi viļņoties... Iet laiks un burvība kā sapnis, kā blāva migla lēnām,lēnām gaist, un tikai rozes zieds,ko ērkšķi apņem, kā asins piliens lauztā sirdī kaist. Caur putekļiem,caur drazām un caur pelniem iet aktieris,uz rokām mīlu nes, viņš lepni teic:"Nav bail man pat no velniem, ja tikai esam kopā,tu un es!" Tam atbild pamodusies lielā mīla: "Kur slavas spožums,nauda,vara,KUR? To vietā tikai novītusi roze un asi ērkšķi,kuri pirkstos dur!" "Man naudas nav un ...laikam arī nebūs, un dārgu lietu,ko Tev dāvināt. es varu dot Tev jūtas,kuras nerūs un vērtības,ko nevar nicināt..." Skrien prom pa Lielo ielu lielā mīla, tai garie mati ātri vaļā ris, un viens pats ceļa galā,kuru vīla, stāv liektu galvu skumjais aktieris... (Kam raudi tu,ak daiļais kaskadieri, sniedz roku man un sēdies laiviņā, jel slauki savu nosvīdušo pieri un nemokies par dzīvi neziņā. Lai skrien pa Lielo ielu lielā mīla, lai garie mati viņai vaļā ris! Tev paliek Tava sirds - tā īstā ķīla un patiesāks par dzīvi - TEĀTRIS...)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|