vēji...

No stūru stūriem saklupuši vēji
ir manos matos un nu pluina tos,
pat gāž no kājām dažreiz itin spēji
un neļauj aizmigt linu palagos.

Ja arī kādreiz vēlos pievilt laiku
un pulksteni,kas tikai iet un iet,
tie trakie vēji uzdod pilnu tvaiku
un miers ir tāds,kas pašai tikai šķiet...

Lai suņi rej un karavāna tālāk
pa baltu smilšu karakumu iet,
ja mājās smaržīgā un īstā siena vālā
ir mana sirds,kas nepārtraukti dzied...