kā lai nesāpīgāk

kā lai nesāpīgāk izvelku nazi no Tavām krūtīm ...
tā nejauši - gandrīz - tā garāmejot - gandrīz - to iedūru Tev sirdī - tieši
tā mazliet, diezgan ļoti, līdz galam
apskāvienā - tādā garāmejošā - gandrīz
Tevi savainoju - mazliet
diezgan ļoti, līdz galam
sirdī.
kā tagad nesāpīgi
lai nazi izvelku -
man sāp
...
man sāp
ka Tavās krūtīs
neesmu es - bet ilūziju asmenis no dzelzs
no tīra, pašam sevi cildinoša mīlestībā iemīlējušamies dzelzs ...
kā lai nesāpīgāk
mums abiem
no Tavām krūtīm
izvelkam
šo mīlestības dzelzi
pirms tas sācis rūsēt
un asinis pārvērtis žultī
pirms
...
kā lai nesāpīgāk
kad sāp
kā lai nesāpīgāk
kad mani
ar asmeni savā sirdī
krāp
...
lai sāp
manas sāpes par Tavām lai sāp
jo sirdī var būt tikai divi
vai nu Tu vai es
ar savu ilūziju dubultnieku ...
tad labāk lai sāp
nekā ja tikai ilūzijas pie manis nāk ...
un izvelku no tavām kūtīm nazi
bez nožēlas par zaudēto tuvību
bez nožēlas par sāpēm, ko jūtam
kad noņemam plīvuru no savām jūtām
un atklājam, ka esam apskāvienā iegrūduši asmeni viens otram
tā mazliet, diezgan ļoti, līdz galam
sirdī
un atklājam, ka sāp
tā mazliet, diezgan ļoti, līdz galam.
bez nožēlas par to, kas bijis,
tagad asmeni viens otram izvilkt varam
tā mazliet - līdz galam -
lai sāp.
un tiešām arī sāp.
mazliet, diezgan ļoti, varbūt līdz mūža galam.