Pazudu Tevī.

Zibošā, smaržīgā mākoņu atvarā
Pazuda mana skaidro nodomu lidmašīna -
Mēs satikāmies samtainā vasaras vakarā,
Tev bija zīda kleita krāsā pavedinoši sarkanā,
Un manas domas apjuka no kāda iekšēja kliedziena pirmatnīga.

Smalks divu rožainu roku vēdeklis
Ar kustību maigu kā putukrējuma saldējuma tvaiks
Bez sāpēm notrausa sapņu glazūru no maniem realitātes gruvešiem
Un par burvju flautas melodiju kļuva
Mana vienaldzības deja
Ar trauksmes signālu simfoniju fonā.

Kā vijīgi dūmakaina eņģeļa spārni
Viegla, fascinējoša eiforija pārpludināja mani,
Tavs mirdzums izdzēsis jebkuru citu manu vēlmi -
Tikai Tevi vēlos, pilnībā viscauri tikai Tevi,
Un sapīties, un aizmirst visu Tavos kaislē ziedošajos spārnos,
Tikai Tevī šajā vakarā,
Un tikai Tevī turpmāk manas neapmierināmās fantāzijas mājos ...