Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vārsmas.
Tik dziļi, tik dziļi, ka odam pāri galvai,
Nu trāpījies ierakstīties šai daiļrunīgajai rakstāmspalvai... Kā balti zobi mutē nevainojami mirdz - Tā lakoniski vārdi īsos teikumos te atkailināti ņirdz ! Patiesi, šīs vārsmas ir pārņēmis ēterisks sekluma dziļums Un nabadzības relatīvās bagātības neizsmeļamais birums, Morālais minimālisms tās askētiski distancē no strīda, Ak, šī analfabētisma mazvārdīgā kodolība !
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|