Vibrozvans.

Vēderā vibrozvans zvana :
Kur ir sviestmaize mana ?
Jau balss kāda salda un maiga
Sniedz atbildi cerīgi svaigu :
Nevienam nebūs tev sviestmaizi liegt,
Tik vien kā dvēseli savu būs pretī tev sniegt.
---------------------
Sviestmaize kārdinot kraukšķīgi kūp,
Jau iztālēm mēle tās gardumu jūt,
Ir pacēlies jautājums nebūt vai būt,
Vai palikt ar vēderu tukšu un cēlu,
Vai paēdušam nodevējam kļūt -
Kad kaut ko nožēlot vai tīram izlikties jau ir par vēlu ...
-------
Un tad ar ikdienišķas nelietības apmiglotām acīm
Var arī ielūkoties savas sirdsapziņas ledusskapī,
Lai šamai sviestmaizei pa virsu liktu
Desā iepakotu mīlestību pataisītu šļauganu un sliktu,
Bezcerīgās ilgās žāvētu un karstā cieņas vakuumā ceptu,
Ar imitētas labklājības elastīgo zarnu plēvi segtu ...
-----
Vēderā vibrozvans zvana,
Un šāda nu ir tam skaņa :
Esmu sirdī nodevējs un dvēselē īsts maita,
Kas katru santīmu ar sakostiem zobiem skaita,
Un vēl par labdarību savu "pelnītas" uzslavas gaida,
Plati baltzobaini dzelteni liekulīgi smaida,
Absolūti nāvējošs un pilnīgi bez naida -
Vienkārši tāpēc, ka nodevējs un dvēselē maita,
Nabadziņš cietis no vispārējā merkantilisma laika ...
Tāda tā dzīve i` - kā iepuvusi nedacepta haika,
Iedosi mazo pirkstiņu - paņems visu roku,
Un vēl pa muguru dabūsi ar sūdainu koku -
Jo sviestmaizi gribēji nopirkt par šādu maksu,
Kad mainījusies ir jau sviestmaižu takse,
Šobrīd jau tava dvēsele kā sviestmaizes cena
Ir kļuvusi par niecīgu, stipri par zemu,
Ja nevarēsi kādu paraut sev līdz,
Tad sviestmaizi tavu cita mute rīs ...
---------------------
Un vēderā vibrozvans zvana :
Kur ir sviestmaize mana ?
Vai tiešām ir veltīgi strādāts,
Par dzīves līmeni gādāts,
Ja mūžīgo vērtību sāls
Šai pasaulē rodams tik bāls,
Kad katru nākamo dienu
Ir jācērt caur nodevības sienu ...
"Kur ir sviestmaize mana ?" - ?
Ar šādu vienu tev pietiek - ir gana,
Ja vēders tavs vēl vienu pieprasīt sāks :
Vari būt drošs – tas tev ir vāks.