nāc...

Nāk nakts...
Kad pilnmēness logā,
Sirdi moka
Un prātu jauc.
Reizēm liekas -
Kāds tālumā sauc.
Tie maldi!
Tad spītīgi saku,
Tas mēness,
Aiz loga trako
Tas nav it nekas.
Vēl negribu raudāt,
Vēl valdos...
Kļūst soļi gausi,-
Padebešos saltos
Bijīgi klausos:
Tā vēja dvaša?
Vai tālumā sauca
Klusumā kāds-
Nāc...!