...baidāmies...

autors: wip4 [dzejoļi]

Pēdējā oglīte gail...
To pēdējo-
Pazaudēt bail.
Pie pēdējās
Tā gribas ķerties!
Tomēr jūti-
No saltuma nepatverties.
Nepietiks dvašas uzpūst,
Pat liesmiņā švīkstošā,
It visu drīkstošā.
Dziest oglīte,-
Pēdējā, dzirkstošā...
Tomēr, varbūt baidāmies?
Ka liesma iedegsies.
No sevis,-
Visvairāk no sevis
Baidāmies....
Seju pret seju
Satikties.
Tā vienkārši-
Acīs raudzīties...
Līdz nodod SIRDS.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Meravilja	2008-11-03 21:33
Parlasisu vel un vel-iepatikas,- ta vienkarsi- dzejolim- acis raudzities...
Vejslota	2008-11-03 21:43
Mmjā... Skaisti izteikts... Nē, labāk pat neko neteikt...
pagaliite	2008-11-03 21:49
pietiks dvašas...pūt, lai deg:))
linkoln	2008-11-03 22:38
Dzejoļa otrā daļa perfekta... Ļoti!
mistik	2008-11-03 23:01
Ļoti labs! Ļoti!
lavanda3	2008-11-03 23:07
uzūšu no savas puses ar liesmiņu, lai ugunskurs kvēlo..:)
klusaisMiileetaajs	2008-11-04 06:53
Ko rausties? :)))
dadzisgan	2008-11-04 08:41
..visu cieņu..
dadzisgan	2008-11-04 08:42
..patiesība tā..
Saulainaa	2008-11-04 11:03
Atklātība- atzīšanās.Nav ko gaidīt- pūt!
Bils	2008-11-04 12:01
sirds=mīlestība.
ne_jau_taa	2008-11-05 13:42
Mja....tā gadās...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!