atkal rīts...

autors: wip4 [dzejoļi]

--------------------------------------------------------------------------------
Tu no savas tāles, sava tālā loga
Vienīgais vēl proti manas skumjas ieraudzīt, -
Vai ir ilgas sirdī, vai nenomokās,
Ja tur satumsuši tumši brīži krīt.
Atļauj mazliet ilgāk domāt, vai es tādus jūtu.
Laikam es pie tevis iešu, vajag iet,
Vienalga, cik ar tālu tu tad būtu,
Tur man uzlēks saule, nesāks naktī līt.
Tava roka glāstīs pieri,
Smagums sirdī būs jau pamanīts.
Bet tad pēkšņi tumsas plīvurs krīt....
...atskārstu - ir atkal tikai rīts...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2008-10-22 19:08
Ļoti romantiska ilūzija!!
klusaisMiileetaajs	2008-10-22 20:05
Guli mierīgs un nespārdies! :))
Vejslota	2008-10-22 22:08
Labi vien ir, sliktāk būtu, ja būtu "vakars uz ezeru"... :)
hefny	2008-10-22 23:58
Nu labi,ka neatnaaci,-negribu visas pasaules neizleemigos daktereet-pieri taustiit,no lietus sargaat.Nu ir jau citur caalju maates.labi ka riits--nepaspeeji atnaakt.Nu murgs.
tavssargs	2008-10-23 09:18
Celies un ej uz darbu!
planeeta	2008-10-23 10:03
Nunez, tāds bišku panaivs, bet sirsnīgs gan un neatstāj vienaldzīgu.:)
wip4	2008-10-23 10:37
...paldies visiem,kas novērtēja manu vārgulīgo skribelējumu...
Bils	2008-10-23 12:44
es no savas tāles, sava tālā loga redzu tevi...vienu, skaistu, staltu..kā sienu baltu istabai, tai arī...sienas ir vai ir istabas bez nevienas sienas? Ir. es no savas tāles, sava tālā loga redzu tevi...vienu...
Bils	2008-10-23 12:47
bez nevienas sienas.
hefny	2008-10-23 14:12
Tas labi-mierina.Nu neaicinaaju jau tieshi-persooniigi.Bet izteicos par to domu,ka gribas tos vaajiniekus glaudiit,savaakt,apruupeet,mierinaat,-"prigubitj,prilaskatj"". Man vismaz tie maaminju bruncu mekleetaji,kur pasleepties,apnikusi. Vismaz,gariigi,man patiik taadi,kas mani var aizveejaa tureet un neljaut visiem veejiem un negaisim pluiniit. Visu miilju

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!