Tu...

Tu nāci kā sapnis zemes virsū,
Kurš tik nemanāmi arvien ciešāk,
Un ciešāk apņēma manu prātu,
Tu ļāvi man būt daļai Tevis,
Un es jutos pilnībā pieņemts.
Tu vienkārši biji un vairāk man nevajag.
Es jutos laimīgs un devu Tev šo maņu,
Tu nepretojies un ņēmi visu,
Taču kā sapnis arī Tu aizgāji!
Tu sacēli vērtu manā sirdī,
Tā postīja visu...
Es pamostos no rīta un paveros apkārt,
Izklīst mākoņi un parādās saule,
Tik dzestra sajūta, kā tikko pēc vērtas,
Tevis vairs nav, ir tikai sekas
Sākas jauna diena!