Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavā tuvmā

Mani apreibina šī smarža saldā
To jūtu tikai tad, kad esi manā tuvumā.
Mani pirksti mani vairs neklausa.
Tie laiski slīd pa maigo stāvu Tavu
Un sajūtas tik ļoti liek aizmirst visu.
Domas šaudās, lai rastu vārdus,
Kuri raksturotu skatu.
Tik vien, kā pieminēt Kristu...
Jēziņ,
Es varētu Tev atdot visu!
Ļauj tikai viņai just to pašu...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-09-09 20:40 
Tāds jauks un maigs veltījums!
 linkoln  2008-09-10 00:01 
Man patika gaisotne. Vasara nav aizgājusi, mīļie! :))
 Vejslota  2008-09-10 17:08 
Ļauj gan....! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?