mēs varam...(pārdomas pēc ziņu noskatīšanās)

Mēs varam pasēdēt no jauna
vietā,kuru piedrazojām,
un mums var nebūt arī kauna,
par to,ka kāds var aiziet bojā...
Mēs varam tā - ar milzu spēku
šo zemi piespiest sevi mīlēt,
to neturēt par lielu grēku,
bet sēžot rāmi nagus vīlēt...
"Caur laiku laikiem gara spēks..."?
Ir sen jau izkaltis un gaisis,
bet varbūt tur,zem miglas tvaikiem
lūdz savažots to vaļā raisīt?
Tad mēs sadosimiss rokās
un atkal visi Dievu lūgsim
par to,lai nedzīvotu mokās...
...tad kafejnīcā alu sūksim,
reizēm nolamāsim otru
un piesmiesim,un apēdīsim...
..to kaimiņu par viņa priekiem
mēs tālu,tālu mežā dzīsim...

Un atkel sāksies viss no gala,
līdz buksēs,nekustēs no vietas,
kamēr mums elementāras
nepieleks tās desmit lietas,
ko nosaucam par desmit baušļiem,
kas saprotamas slaistiem,kaušļiem
un Edgariem,un Pēriem Gintiem,
kas pasaulē mīt simtu simtiem...

Ak vai,es labāk citur iešu
un stiprināšu savu garu.
Ar lūgšanām un labām domām
ik rītiņu un ikvakaru...