Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sirds mīlestībā liesmo

Ik sievietei ir dota tāda daba,
Ka tā kā uguns aizdedzināt spēj,
Ja aizdegta ir liesma sirdī tavā,
Tad tev vairs viņu mūžam neapdzēst.

No sākuma tā tikai aizšķiļ dzirksti,
Pēc mirkļa tava sirds jau mīlā kvēl,
Tu mīlas ugunskurā ierauts tiksi,
Jums koši liesmot kopā vēl un vēl.

Pat rudens vēji nespēs liesmas nodzēst,
Jo sieviete māk guni uzturēt,
Tur sārta vietā stiprs mājas pavards,
Ko abi mīlestībā veidojāt.

*Sirds mums kvēlā mīlestībā liesmo,
Katrs spējīgs mīlā aizdegties,
Katra krūtīs sārta ogle kvēlo,
Gan jau pienāks laiks tai aizdegties.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-11-11 08:33 
Ak, šīs sievietes:P:)
 Edgaram_po  2008-11-11 09:07 
Vēji uguni parasti izplata tālāk, nevis dzēš.
 Burve77  2008-11-11 13:31 
Piekrītu Edgaram.Pēdējā pantā viss sadeg zilās ugunīs:)))
 tavssargs  2008-11-11 14:54 
Ka tikai smuki pupi!
 pagaliite  2008-11-11 17:12 
Lai tik viņām tā izdotos:)
 klusaisMiileetaajs  2008-11-11 19:37 
Uh! :)))
 mistik  2008-11-11 22:09 
Kad viss sadeg zilās ugunīs, pāri paliek pelni!!! :)
 hefny  2008-11-12 12:02 
Un siltums tiek-sadegot.Aciis liesmas ilgi -neaizmirst.
 ahma  2008-11-12 21:16 
Ticu ..pēdējam pantiņam.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?