ĀDA

autors: Burve77 [dzejoļi]

Es esmu tāda, visvisāda,
Man katru gadu mainās āda.
Cik grūti veco projām mest,
Cik baisi spārnus plašāk plest!

Caur dvēseli man sāpe iet,
Nav spēka pakustēties, skriet,
Dreb miesa, pretojas, kliedz prāts,
Viss plosīts, sirdi bailes māc.

Man spēku ticība vien dod,
Tā avots, kurā spoguļot.
Vien bailes, sāpes pārvarot,
Var jaunu ādu iemantot!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-11-11 07:59
Jā gan!
Vejslota	2008-11-11 08:29
Nu, āda kā riktīgai čūskai! :)))))
planeeta	2008-11-11 09:25
Nubet iedomā, cik ērti - nepatīk šitā, jem un maina jaunu, tas nekas ka process mokošs.:))
mazlacitis	2008-11-11 09:38
Arī burvēm pa laiku jānoberž vecā āda :) citādi pinās.. slotā.. lidojot :):)
Burve77	2008-11-11 12:52
Ar slotu nelidoju, man ir burvju paklājs, slota lai paliek vējam:))
tavssargs	2008-11-11 14:55
Ja dibens nokarājas, tad jau ir švaki.
Edgaram_po	2008-11-11 15:52
Man klusas aizdomas, ka Burve piestrādā par padomdevēju Saeimā. Viņi arī tās ādas bieži maina...,bet spārnus nebaidās plašāk plest-kabatas dziļas, diezgan var nest ! :))
pagaliite	2008-11-11 17:08
burvīgi:))
klusaisMiileetaajs	2008-11-11 19:38
Ja nav spārnu, kas tad jāpapleš? :))
Burve77	2008-11-11 20:47
man ir aizdomas it klusas, Edgars_po sit atkal blusas:))
mistik	2008-11-11 22:07
:)) Interesants!
ahma	2008-11-12 21:20
Klusas aizdomas,tik klusas..visiem apkārt staigājušas.Staigājušas,staigājušas,kamēr māju atradušas:)!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!