KALNS
Kalnā viņš kāpa,
Bet kalnam pēc mākoņiem slāpa.
Kalnā viņš kāpa,
Bet tā bija kāpa.
Viņš domāja: droša,
Bet nē, tā bija
Ceļojoša.
Viedokļi par dzejoli |
vanadziene |
2008-11-10 22:23 |
Plūstošās smiltis tikpat bīstamas kā purvs... Patika domas dziļums...:) |
Vejslota |
2008-11-10 22:40 |
Jau esmu lasījusi... Skaistas slāpes...:) |
mistik |
2008-11-10 22:55 |
Jā, ne katrā kalnā var kāpt augšā!! :) |
ne_jau_taa |
2008-11-10 23:44 |
nabadziņš...:) |
lauvene4 |
2008-11-10 23:49 |
kļūdīties ir cilvēcīgi - tas par literāro varoni,
nekļūdīgs - tas par dzejoli:) |
pagaliite |
2008-11-11 07:34 |
Ļoti skaists dzejolis:) |
kaijaa |
2008-11-11 08:01 |
O, precīzā Burve :) |
Edgaram_po |
2008-11-11 08:59 |
Viņš kāpa, kāpa, līdz vārdiņam garumzīme pazuda. |
dadzisgan |
2008-11-11 09:04 |
trāpīgi,jā.. |
planeeta |
2008-11-11 09:19 |
Labi uzrakstīts! Nekad jau nevar zināt, kamā tu kāp un kur tu nonāksi.:))) |
Burve77 |
2008-11-11 13:19 |
kalnā var kāpt, bet vajag arī pašam pēc mākoņiem slāpt:)) tad kāpas var ceļot, cik grib, ja, ejot pa dzīvi, abiem kāpējiem līdzīgi acis zib:)) |
tavssargs |
2008-11-11 15:02 |
Mūsu bataljonā vienam arī šitā sanāca. |
Meravilja |
2008-11-11 19:10 |
galvenais,nezaudet parliecibu,tad ari kapas var uzkapt...un aizcelot.Jauki!!:) |
hefny |
2008-11-11 23:20 |
Patika. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|