Nesaki

Tikai nesaki
ka ir tumšs
cauri koki
un aizsmacis svilpaunieks
vēsā akā pret mēnesi kauc

Pīlādžogas
nē, ledainas krelles
vienādiņ kaklu
vienādiņ baltu kā gulbi žņaudz

Nesaki tikai
auksti
pirkstu galos
smalks pelējums plēksnītēs irst
akas grodos visgarām raksti
slepeni piedzimt un slepeni mirt

Nu jau pateici
nu jau tumšs
plaukstas vēl pilnas
dzintara jāņogu
medus un sulas

Tikai virs galvas
tikai, kur augsts
virši kā derībās likmes čukst
neatcerēšos –
dzērvju kāsi
vai pīlādžu krelles
sīksīki pirkstiņi žņaudz.
Viens nosalis puksts.