Pastaigas pa grābekļiem

Reiz jautāji man
Vai var iemīlēt
Kāda cilvēka garīgo pasauli...
Bez lielām pārdomām es teicu - var,
Par cik tas mani arī skar...
Jā, var!

Svešā dvēselē
Var iekrist, kā slazdā,
Kā aklam taustīties apkārt
Cerēt, ka sapratīs,
Vilties
Un mīlēt tālāk...

Tomēr pienāk laiks
Kārpīties laukā...
Ilgi un smagi,
Bezgala krītot,
Aplaužot nagus....
Laukā!

Un, kad esi virspusē,
Vari ievilkt gaisu,
Vari gudri runāt
Par zibeni
No zila gaisa....
Smieklīgi!

Var pēkšņi attapties
Jau citos slazdos iekšā,
Un palūko,
Vai kāds jau tur nav priekšā
Vai tevi tur gaida?
Šaubos...

Ir labi mācīties
No kļūdām,
Bet ne no savām,
Tomēr atkal jau kāp uz grābekļa
Ar kājām
Abām...

Gribas kliegt,
Bet nedrīksti pat čukstēt,
Gribas padzerties,
Bet jānomirst no slāpēm,
Gribas neraudāt,
Bet asaras, kā jūra...
Sāpēs....