Rozes dvēsele

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Rudens saulsstariem slīpi krītot,
Rozes dvēsele vasaru tīko,
Un nedz lietus, nedz agrā salna,
Nespēj aizliegt tai ziedēt no jauna.

Dievs, kā atdodot daļiņu sevis,
Rozes dvēseli sievietei devis,
Un tai pieteicis skumjas kliedēt,
Cauri salam un negaisam - ziedēt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Meravilja	2008-10-29 16:24
spitigi jauks dzejolis...:)Ziedet un ziedet-ari tiem,kas mil rozes dveseles...
ciglis	2008-10-29 16:53
Uzmundrinošs dzejolis.Ziedēsim!
hefny	2008-10-29 17:48
Sieviete-ar Dievisko-rozes dveeseli.Skaisti-ceeli,jaa,un arii -spiitiigi,kaitinoshi.Izdziivotaaja.
ne_jau_taa	2008-10-29 17:58
He he:))
mistik	2008-10-29 20:49
Smuki!!
Vejslota	2008-10-29 21:51
Jā, neko daudz te nevar vēl piebilst! :) :)
ne_jau_taa	2008-10-30 01:57
Bez spītības var kedas pāragri atmest...
Meravilja	2008-10-30 14:16
...tieši tā,piekrītu ne_jau_taa!:)
klusaisMiileetaajs	2008-10-30 17:36
Un pareizi darīja! :)))
ne_jau_taa	2008-10-30 19:44
KLM, kas ko darīja?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!