Pamestā dvēsele

Bezmēness naktī,
Vētrainā jūrā
Pamesta laiva
Mētājas šurpu, turpu
Starp aukstajam klintīm.
Klintīm nav jūtu,
Klintīm vienalga,
Vējam vienalga,
Jūrai vienalga...
Vientuļai dvēselei
Glābiņa nebūs.

Mīla un plosošas sāpes
Bezmēness naktī,
Sitas pret aukstajām klintīm
Maigumu lūdzot.
Klintīm nav jūtu,
Klintīm vienalga,
Nespēj tās mīlēt,
Nedzird tās kliedzienu
Tumšajā
Bezmēness naktī.

Ja bez maiguma
Sirds vēl varētu dzīvot,
Paliktu tikai
Mūžīgi plosošās sāpes,
Būtu vienalga,
Kā jūras aukstajām klintīm...
Vai būtu vērts
Vēl cīnīties
Pretī vētrai?

Ja ne šonakt,
Rīta blāvajā gaismā,
Atdursies laiva pret klinti,
Viss būs pagalam.
Jūrai vienalga,
Vējam vienalga,
Klintīm vienalga...
Viena dvēsele
Vairāk vai mazāk
Aukstajā dzelmē...