Kamēr...

autors: Meravilja [dzejoļi]

Kamēr vālodze sauc-
Peļķes rūgtumu rauš...
Kamēr rudenī mirkst
Dzestruma nobijies rīts...
Kamēr asteres tin
Salnu kamolus dziļi...
Kamēr man plaukstas silst
Kritušu lapu kaudzē...
Kamēr tu projām ej
Tuvumu tālums dzēš...
Tikmēr domas man zog
Sapņains mēness aiz loga...
Kamēr tu atnāksi vēl
Manis šeit nebūs-žēl...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-10-25 13:16
:)) Ko tu tai lapu kaudzē pazaudēji? :)))
linkoln	2008-10-25 15:40
Smeldzīgi-skaisti!!!
GedertsPiebriedis	2008-10-25 17:12
Dzejniece savā darbā apraksta savu šķēršļu un briesmu pilno mājup ceļu. Te viņai traucē peļķes, te pēkšņi uznāk sals... Vai rāpus te jālien pāri komunālo dienestu nenovāktām lapu kaudzēm, un arī mēness riebīgais traucē orientēties apvidū un sakopot domas. Katram lasītājam skaidrs, ka tā var nosebot norunātās tikšanās.
tavssargs	2008-10-25 17:30
Spiegu padarīšanas.
Vejslota	2008-10-25 18:13
Nu, nu... raksti tik un priecē ne vienu vien lasītāju! :))
Meravilja	2008-10-25 19:51
...paldies,linkoln,-par smeldzi-uzkeri manu domu... bet lapu kaudze ir miila klusamMiileetaajam-ta ir vina smeldze:))
mistik	2008-10-25 20:09
Skaisti, ļoti skaisti! Man patīk Tava dzeja!
Meravilja	2008-10-25 20:18
mistik,pierakstu Tevi savos fanos:))))buus 1:1
kaijaa	2008-10-26 10:36
tikai neliec tās daudzpunktītes vai katrā rindā... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!