Es ieaijāšu...

Es ieaijāšu tevi sniegā-
ar klusumu...
kā vilni rietā.
un putna spārnu pāri segšu
pret loga rūti
aizlauztu un smagu...
kā aizrunātu strīdu vagu.

Es eju garām vēja glāstiem-
tukšiem stāstiem...
nomirst teika-
debess zilgmē koki trīc...
vien lūpās kļavu mulsums,-
kaut kur tālu
sārtas pīlādžogas krīt.
es tevi sniegā...
sniega varā...savā.