Pussolis, solis, divi...

autors: ciiruliite [dzejoļi]

Solīti paiešu pretī-
Tu teici reiz...
Pussolis, solis, divi-
Garām viens otram pagājuši.

Dvēsele mana-saulainas gaismas pildīta,
Sirds mana- stīgotāju rozes tvīkumā,
Aizdedz sveci uz Tava galda,
Nošu rakstos gaisma ielīst...

Svece izdzied dvēseles dziesmu liesmā,
Starojoša gaisma skatu žilbina-
Ne redzi vairs, tik sajūti
Sirdspukstu steigu, lūpu čukstu un glāstu...

Ko vēl es stāstu-
Pussolis, solis, divi-
Dažs visu mūžu domās iet,
Dažs pēc mirkļa roku sniedz...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2008-10-22 07:39
Neko nesaprotu. Ja notīs nav kāds uzmundrinošs maršs, tad te ož pēc izvirtības.
klusaisMiileetaajs	2008-10-22 10:39
Stulbs tas TS ir! :))) Armija tiešām cilvēkus pārvērš zombijos. :))
mistik	2008-10-22 14:55
Kā tur bij dziesmiņā: - Ak, lēnām tikai pamazītēm!Pie joda, kas tad tas...:) -
hefny	2008-10-22 23:35
nu kam pussoliitis,kaa piem.TS,bet citam tecinjus 5 riksiishi--nu ja,-un tad jau garaam.Tad vienam tomeer jaastaav-uz vakts-un jaagaida,-veelams ar neaizsietaam aciim un valjaa rokaam.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!