Tam, kurš negaida vairs...

( liriskas pārdomas)

Sapnī satiki Viņu,
Kurš negaida vairs,
Uzrunāji, dāvāji smaidu
Un teici:
-Nāc, apskaušu Tevi, Lai jūti, lai jūtam,
Piedots rūgtums viss..

Un- brīnums- brīdis šis
Pārvērta tavu dzīvi,-
Juti patiesu pulsu un elpu,
Saklausīji vārdu patieso,
Vienīgo, ko gaidīji un zināji
Jau sen, bet..
Jūs šķīrāties, pārpratuma dēļ..

Tas notika sapnī,
Tu tikies ar zemapziņu savu, lai zini,-
Tikai tā laimīga būsi,
Tikai tā dvēsele tava plauks
Un ziedēs kā roze tumšsarkana
Vienu mūžu tavu..

Celies, ej uzmeklēt Viņu,
Dāvini ziedu, vai nē,
Dāvini smaidu, vai nē,
Tik vārdu vienu,
Tik apskāvienu vienu..

..un piedots taps,
..un dvēsele ziedēs
Mūžīgā mīlestībā
Tikai tiem, kas zina,-
Mīlestība ir mūžīga.