Veltījums manai Māmuļai

autors: linkoln [dzejoļi]

Es neskatos vairs kalendārā
Rudeņos, kad mijas laiks,
Kad liktenis man dāvā mīlu
Un rāda, cik tas bijis baiss.

Tad zelts pār manu laimi krita
Un likās - laimei gala nav,
Un tad, kad lapas izpalika,
Tevis nebija vairs, mamm…

Es neskatos vairs kalendārā,
jo jūtu – Tu esi tepat.
Ikvienā vārdā, manā solī
Tu dzīvo manī, māt!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
wip4	2008-10-15 07:26
...ekselenti!!!!!
sauluks99	2008-10-15 08:44
Skumji, bet ļoti skaisti :)
dadzisgan	2008-10-15 09:10
..sirsnīgi..
Vejslota	2008-10-15 09:16
Labs. :)
Susurlacic	2008-10-15 09:27
Rudens.. veļu laiks
ehidna	2008-10-15 10:42
Mīļi! Lai mamma TEVI sadzird!
Vejslota	2008-10-15 10:47
Varbūt mamma šito arī sacerēja? (aizdomājās...) :)
planeeta	2008-10-15 15:43
Jauks.:))
ciglis	2008-10-15 16:26
Mamma ir pelnījusi šo dzejoli.
kaijaa	2008-10-15 17:01
mūsu labās domas un vārdi tiek sadzirdēti...
mistik	2008-10-15 21:41
Skaisti!
ahma	2008-10-15 21:46
Uz mirkli iejūtos Tavas mammas lomā,sajūta jauka:)
radieto	2008-10-16 21:40
Ja nebūtu mātes, tad nebūtu mūs, Un mūžam kopā ar mums viņas būs...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!