Mans laiks

autors: linkoln [dzejoļi]

Mans laiks vēl nav beidzies,
Un lapkritis to izkaisījis nav.
Visādā ziņā – man veicies,
Laime saujā kā bite san.

Lai apgalvo citi, ka dzīve rūgta
Un pīlādži asaras lej.
Lai sitas lāses pret loga rūti
Un rudens lapas sēj…

Es atvēršu logu saulei,
Manam laikam tā ļoti tīk.
Bet mīla staro ne tikai gaismā,
Tai starot pat lietū neapnīk.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-10-11 09:43
Jā, tieši tā es arī jūtos! Ļoti labi izteikta doma!:) :))
klusaisMiileetaajs	2008-10-11 10:48
Pārdomāji, ko? :)) Vienā citā dzejolī, atceros, teici, ka gals klāt.
linkoln	2008-10-11 10:55
KM - Tu esi kaut ko sajaucis! Man nepatīk depresīva dzeja! Ej un izgulies! Laikam slikti sapņi Tevi izsita no sliedēm... :)
Plaanpraatinjsh	2008-10-11 11:04
Re, cik Vējslota aizkustināta. Bet citādi gan tas dzejojums panaivs.
linkoln	2008-10-11 11:11
Nu lai tas dzejojums panaivs, bet tāds ir mans laiks! Un nevēlos to iesaldētu tērauda sienās!
vanadziene	2008-10-11 11:51
Ja ir saule sirdī, tad pat lietus neļauj būt nīgram, drūmam. Ja liktens atvēlētajā laikā vairums dienu nes sauli sirdī, tad ar to vien jau esam bagāti...:)
kaijaa	2008-10-11 11:56
izlaid no saujas biti tāltālās pļavās, laime kā asinsrite caurvīs tevi un paturēs smaržīgās skavās :)
Vejslota	2008-10-11 12:07
Plaanpraatinj, esi kļuvis reāls? Tu jau gribētu, lai tajā saujā kaut kas cits būtu, ne? :P :))))
tavssargs	2008-10-11 12:12
Uz priekšu!
GedertsPiebriedis	2008-10-11 14:36
Dzejolis vēsta to, ka dzejniecei mīlēties gribēšanas brīžos būs vienmēr atvērts logs. Tā būs kā sevišķa zīme un reizē aicinājums citiem kārumniekiem, neatkarīgi no tā, vai līst lietus, vai spīd saule. Atvainojos, ja ne tā sapratu.
radieto	2008-10-11 20:31
Lai laimes bite Tavu laiku neatstāj, Lai mīlestība baltu ceļu klāj, Lai ziedi uzsmaida un sveikas māj!
mistik	2008-10-11 22:17
Jauks!
ehidna	2008-10-12 00:57
TUR nu gan tev taisnība! Staro!TEV tas ir dots!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!