Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sirds


Man roku sniedzi lēni

Bez vārdiem- Nāc!

Acu magnētiskais lauks

Vilka klāt mani...

es gāju...

Lai strauji ieritinos

Tavu roku segā siltā,

Lai smieklu treļļi lido

Sirds virsotnēs augstākās...

mirklis...

Acu luksofors Tavs

Skarbi saka: Stop!

Un smieklu treļļi mani

(Kā nebijuši)

Sabirst sirds pazemē...

tumsa...

Dvēsele mana ceļu drošu raudzīja

Sirds sniegotās virsotnēs...

Tur-dvēselīte nosalusi-

Cimdu pāri gaidīja...

siltums...

Plaukstās manās raudāja

Dvēseles ceļojums tāls.

Zelta atslēdziņa rokās,

Sirds- mīlas mokās.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-10-15 09:27 
Vai tad vīriešu uz Zemes nepietiek, ka citplanētietī ieskatījusies!? :P :))
 Meravilja  2008-10-15 16:57 
...vajadzeja pagaidit zalo gaismu.:)
 mistik  2008-10-15 21:38 
Jā, laikam gan, pasteidzies! :)
 ahma  2008-10-15 21:41 
Interesants,bet ilgi gan nemoki sirdi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?