Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Oktobra nopūta
Oktobra nopūta klusa
Rāmi atspiedās Pret tavu dusošo plecu... Saguris tā visstiprākais balsts, Lēni virinot, sirds eņģes čīkst Vienu un to pašu meldiju... Smeldze atpazīst vājumu tavu, Līst nemanāma sirds spraugā Un sprauslo, ka tur par šauru... Tik eņģeļa spēks un griba Klusi atdarīja tālāko sirds kambari Prieka avota tecējumam... Tīrs burbuļo prieks, Sirds eņģes nečīkst vairs, Tavs augums vijas kairs... Glāsts kā reibinošs stāsts Matos vaļā raisās, Domas krustpunktos saistās... Oktobra nopūta liega Apskāva plecus liegi Ar čukstu vienu- te esmu... Te esmu, te mūžīgi būšu, Lai smeldze gaist, nopūta Uz citu pusi dodas...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|