Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
[elēģiskas ainiņas par godu aizejošai dienai]
Solījumi viltīgie, veltīgie saplīst kā stikls,
rīts aizaug oļiem pelēkiem un šķembām. Un pāri visam – cik vienkārši, bet: lietus līst. Un aiz loga Diena rēna, diena pelēka kā veca sieva iet. Aiz loga diena sagumusi iet. noriets. Diena rudens pusē vairs nav nobriedusi vārpa, tā - lietus pielijusi veča, Atsedz zobus retos smaidā neglītā un līkā. [Naktī man slāpa, Bet vīna traukā zirnekļi peld un patiesības aka dārzā Aizaugusi gluma klusē] Klusi vēroju – mežvīniem sarkanas lapas krīt. Drīz mēs tiem līdz. Ceļosim pa aizmirstības upi. Kā vienmēr - rudenī
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|