|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | [elēģiskas ainiņas par godu aizejošai dienai]
 
Solījumi viltīgie, veltīgie saplīst kā stikls, rīts aizaug oļiem pelēkiem un šķembām. Un pāri visam – cik vienkārši, bet: lietus līst. Un aiz loga Diena rēna, diena pelēka kā veca sieva iet. Aiz loga diena sagumusi iet. noriets. Diena rudens pusē vairs nav nobriedusi vārpa, tā - lietus pielijusi veča, Atsedz zobus retos smaidā neglītā un līkā. [Naktī man slāpa, Bet vīna traukā zirnekļi peld un patiesības aka dārzā Aizaugusi gluma klusē] Klusi vēroju – mežvīniem sarkanas lapas krīt. Drīz mēs tiem līdz. Ceļosim pa aizmirstības upi. Kā vienmēr - rudenī 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||