sa-dzīve. pavisam vienkārši

mīļā, tu esi apprecējusi dzejnieku, saproti,
mākslinieku.
neprasi.

haikas nav maize.
un caurie zābaki –
tik ļoti auksti.

un viņa purina nespodrās cirtas
un manu labāko manuskriptu
izmanto iekuram.
jo salstot, jo rokas jau zilas
un jaunākam bērnam nav ko vilkt kājās.

mīļā, es šovakar vēlāk būšu
tai vietā, ko saucam par mājām.
es esmu dzejnieks un dzejas
ir mana dienišķā maize.
negāz mani no dievišķām sfērām.

viņas sēras un nespodrās cirtas
ēd manu sirdi
filigrāno, smalko -
saceru savu labāko haiku.

un manu labāko manuskpritu
viņa izmet papīrgrozā.
nogroza galvu.

beidz ērmoties.
haikas nav maize.
pēc ēdiena brēc mūsu bērni.

mīļā, dzīve nav rožu dārzs,
un neesmu es dārznieks.
es esmu dzejnieks.