Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Veltīts kādam manam draugam
Viņš nosauc mani par muļķi
Ar pārākuma smīniņu sejā Un, sūkādams cigāra puļķi Spļauj pasaulei zemu tur lejā Bet ar ko gan tik gudrs tu esi To jautāt tev negribu, draugs Tās domas, ko lepns tu nesi Ir tukšas kā saskābis raugs Un sazagtas svešos dārzos Ir tavu lielisko ideju puķes Skat, klausoties tavos vārdos Sāk smīnēt mazgadu skuķes Un, dziļi apvainojies, viņš aiziet Pie kājām nokrīt cigāra puļķis Jūs, ļautiņi, ceļu tam grieziet Kad dvēselē uzvandīts duļķis Esmu aizmirsis trīs reizes vairāk Cik šodien tu zini, mans draugs Bet neesi gan noskumis pārāk Un meklē, kur tirgots tiek raugs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|