Nāc mūsu pulkā

Aiz sienas no rītiem plinkšķina klavieres
Kāds ķērcošā balsī dzied
Tik dīvaini smalkas un izkoptas manieres
Un māksla kā balanda zied

Aiz stūra - es dzirdu - radio brēkā
Un aizrijās laiku pa laikam
Sauc reklāma doties milzīgā dēkā
Tā māksla, kas līdzinās tvaikam

Par rudeni dzeja, par dzeltenām lapām
Par kādu, kurš atpakaļ nenāks
Vējš papīrus dzenā pa smirdošām kāpām
Tas viņam tāds ieradums nelāgs

Bet publika iešņaucās, dimdinot repu
Tas skaitās tik moderni, braši
Un naktsklubu tumsā ar hronisku klepu
Gan viņējie, gan arī mēs paši

Un tā nu mēs klīstam, birdinot čipsus
Ar kolas pudelēm rokā
Nāc mūsu pulkā, mūs aicina visus
Bet sejas šķiet izcirstas kokā